Dzīvnieku migrācija
Kāpēc dzīvnieki migrē?
Dzīvnieki migrē, mainoties laika apstākļiem un gadalaikiem. Viņi migrē, lai atrastu siltākus laika apstākļus, labākus pārtikas krājumus vai drošu vietu mazuļu piedzimšanai.
Kā dzīvnieki zina, kad un kur migrēt?
Dažādi signāli, piemēram, laika apstākļu maiņa, dienu ilgums vai pārtikas pieejamība, var signalizēt dzīvniekiem, ka ir laiks pārvietoties. Par to, kā viņi zina, kurā virzienā iet, zinātnieki nav pārliecināti. Daudzi domā, ka dzīvnieki, piedzimstot, zina, uz kurieni migrēt. Zinātnieki saka, ka viņi to “ģenētiski” mācās no vecākiem. To sauc arī par instinktu.
Kā viņi atrod ceļu?
Dzīvniekiem nav interneta, GPS vai pat karšu, lai atrastu galamērķi, tomēr katru gadu viņiem izdodas orientēties tūkstošiem jūdžu garumā no sauszemes un jūras. Dažādi dzīvnieki ir pielāgojuši dažādus pārvietošanās pa Zemi veidus. Daži dzīvnieki izmanto Sauli un zvaigznes, lai noskaidrotu pareizo virzienu. Citi dzīvnieki izmanto vēja modeļus vai orientierus, piemēram, kalnus, upes un ezerus. Vēl citi dzīvnieki var izmantot papildu sajūtu, kas ļauj viņiem izmantot magnētiskais lauks zināt, kurā virzienā iet. Tas ir pārsteidzoši, ko spēj dzīvnieki!
Dzīvnieki, kas migrē
Zemāk ir daži dzīvnieku piemēri, kas migrē pa zemi, gaisu un jūru.
Migrācijas uz sauszemes
- Karibu - Karibu dzīvo sniegotajās tundrās tālu ziemeļos. Ziemeļamerikā viņi katru pavasari migrē uz ziemeļu krastu, kur vasarā piedzimst savus teļus. Kad iestājas kritiens, viņi migrē atpakaļ uz dienvidiem zem polārā loka. Daži karibu ganāmpulki migrē līdz 3500 jūdzēm, ceļojot pat 35 jūdzes dienā.
- Zebras un savvaļas dzīvnieki - katru gadu Āfrikas savannas zebras un savvaļas dzīvnieku ganāmpulki migrē milzu apli pulksteņrādītāja virzienā. Viņi pastāvīgi pārvietojas. Šis milzu aplis seko lietus sezonām, kad pārtika noteiktos apgabalos ir bagātīga.
- Arktikas zīriņi - Arktikas zīriņi veic visilgāko migrāciju no visiem dzīvniekiem pasaulē. Ik pēc sešiem mēnešiem viņi ceļo no Ziemeļu Arktikas līdz pat planētai līdz Antarktīdai. Pēc tam atkal atgriezīsies pēc sešiem mēnešiem. Attālums turp un atpakaļ ir tuvu 50 000 jūdzēm! Par laimi zīriņi ir spēcīgi un ātri lidojoši putni. Viņi var veikt ceļojumu apmēram 40 dienu laikā.
- Kanādas zosis - katru gadu Kanādas zosis ziemai lido uz dienvidiem, lai izvairītos no ezeru un dīķu ziemas sasalšanas. Tad viņi vasarai atgriežas ziemeļos, kur vairojas un ligzdo. Zosis ir pazīstamas ar savu V veidošanos, kad tās lido. Tas viņiem palīdz ietaupīt enerģiju un ļauj vienā dienā nolidot līdz 600 jūdzēm.
- Pelēkie vaļi - pelēkie vaļi vasarā migrē starp aukstajiem Beringa jūras ziemeļu ūdeņiem un ziemā Baja Kalifornijas siltākajiem ūdeņiem. Viņi ziemas laikā dzemdē savus teļus un pēc tam pavasara sākumā atkal dodas uz ziemeļiem. Viņi nobrauc apmēram 5000 līdz 6000 jūdzes.
- Lasis - lasim ir unikāla migrācija turp un atpakaļ, ko viņi veic vienu reizi savas dzīves laikā. Pēc piedzimšanas viņi izšķiļas no olas saldūdenī. Tad viņi aug un galu galā peld pa upi un dzīvo lielāko daļu savas dzīves okeānā. Kad viņiem ir laiks nārstot, viņi atgriežas tur, kur ir dzimuši, lai dētu olas. Drīz pēc olu ievietošanas viņi mirst. Daži laši migrē simtiem jūdžu augšup pa upi. Chinook lasis, veicot migrāciju, peld 900 jūdzes augšup pa upi un uzkāpj gandrīz 7000 pēdu augstumā.
- Daudzi dzīvnieki gatavojas migrācijai, uzkrājot enerģijas rezerves un pat vingrinot noteiktus muskuļus, lai tie būtu pietiekami spēcīgi, lai veiktu ceļojumu.
- Vidējā arktiskā zīriņa dzīves laikā 60 reizes apceļos Zemi.
- Putni ietaupa enerģiju un spēj nobraukt lielus attālumus, braucot pa gaisa plūsmām.
- Vīriešu un sieviešu valzirgi migrē atsevišķos ganāmpulkos.
- Jūras bruņurupuči dēj olas, lai migrētu atpakaļ uz to pašu pludmali, kur viņi ir dzimuši.
- Imperatora pingvīni , kas ir lieliski peldētāji, katru gadu iet pa 125 jūdzēm ledus uz vietu, kur viņi piedzimst savus cāļus.
- Migrējošie Eiropas balto stārķu ganāmpulki var izstiepties līdz 125 jūdzēm.
