Azerbaidžāna

Kapitāls: Baku (Baki, Baky)

Populācija: 10 047 718

Īsa Azerbaidžānas vēsture:

Azerbaidžānas nosaukums cēlies no persiešu frāzes 'Uguns zeme'. Valsts vēsture ir 11. gadsimta turku un seno persiešu apvienojums.

Apgabalu, kuru mēs šodien pazīstam kā Azerbaidžānas vēsturi, arābi iekaroja mūsu ēras 642. gadā. Tajā laikā cilvēki tika pievērsti islāmam. Turpmākos vairākus simtus gadu šī teritorija bija arābu province, un tā plauka. Pēc arābu impērijas krišanas mongoļi iebruka. Visu 13.-15. Gadsimtu šo teritoriju vispirms pārvaldīja mongoļi II-hani, pēc tam kādu laiku vietējie un vēlāk persiešu pakļautībā.

Azerbaidžānai bija stratēģiska atrašanās vieta gan ar Kaspijas jūras ostām, gan tirdzniecības ceļiem starp Āziju, Tuvajiem Austrumiem un Eiropu. Rezultātā to apkaroja lielākās impērijas, tostarp Osmaņu impērija, Krievija un Persijas impērija. 1828. gadā krievi un persieši sadalīja Azerbaidžānu.

Līdz Pirmajam pasaules karam un Krievijas impērijas sabrukumam 1917. gadā Azerbaidžānu pārvaldīja Krievija un Persija, un to novērtēja naftas resursu dēļ. Starp 1918. un 1920. gadu bija īss laika posms, kad valsts bija neatkarīga, tomēr Padomju Savienība iebruka 1920. gadā, un Azerbaidžāna kļuva par Padomju Savienības daļu. Tā paliks tur līdz 1991. gada 20. augustam, kad tā pasludinās neatkarību.

Azerbaidžānas ģeogrāfija

Kopējais izmērs: 86 600 kvadrātkilometri

Izmēru salīdzinājums: nedaudz mazāks par Meinu

Ģeogrāfiskās koordinātas: 40 30 N, 47 30 E



Pasaules reģions vai kontinents: Āzija

Vispārējs reljefs: liels, līdzens Kur-Araz Ovaligi (Kura-Araksas zemiene) (liela daļa no tā atrodas zem jūras līmeņa) ar Lielo Kaukāza kalniem ziemeļos, Qarabag Yaylasi (Karabahas augstiene) rietumos; Baku atrodas Abseron Yasaqligi (Apšerona pussalā), kas izplešas Kaspijas jūrā

Ģeogrāfiskais zemākais punkts: Kaspijas jūra -28 m

Ģeogrāfiskais augstākais punkts: Bazarduzu Dagi 4485 m

Klimats: sausa, puscauruma stepe

Lielākās pilsētas: BAKU (kapitāls) 1,95 miljoni (2009), Ganja 313 000 (2009), Sumqayit

Azerbaidžānas tauta

Valdības tips: republika

Runātās valodas: Azerbaidžāņu (azeriešu) 89%, krievu 3%, armēņu 2%, pārējo 6% (1995. g.)

Neatkarība: 1991. gada 30. augusts (no Padomju Savienības)

Valsts svētki: Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas dibināšana, 1918. gada 28. maijs

Valstspiederība: Azerbaidžāņu (s), azeriešu (s)

Reliģijas: Musulmaņi 93,4%, krievu pareizticīgie 2,5%, armēņu pareizticīgie 2,3%, pārējie 1,8% (1995. g.)

Valsts simbols: uguns liesmas

Valsts himna vai dziesma: Azerbaidžāna Marsi (Azerbaidžānas marts)

Azerbaidžānas ekonomika

Galvenās nozares: nafta un dabasgāze, naftas produkti, naftas atradņu aprīkojums; tērauds, dzelzs rūdas; cements; ķīmiskās vielas un naftas ķīmijas produkti; tekstilizstrādājumi

Lauksaimniecības produkti: kokvilna, graudi, rīsi, vīnogas, augļi, dārzeņi, tēja, tabaka; liellopi, cūkas, aitas, kazas

Dabas resursi: nafta, dabasgāze, dzelzs rūdas, krāsainie metāli, alumīnija oksīds

Galvenais eksports: nafta un gāze 90%, mašīnas, kokvilna, pārtikas produkti

Galvenais imports: mašīnas un iekārtas, naftas produkti, pārtikas produkti, metāli, ķīmiskās vielas

Valūta: Azerbaidžānas manats (AZM)

Valsts IKP: 93 050 000 000 USD




** Iedzīvotāju (2012. g.) Un IKP (2011. g.) Avots ir CIP World Factbook.

Mājas lapa